ES un Ukraina noslēdz mazāk ambiciozu, bet “reālistisku” tirdzniecības līgumu

Eiropas Komisija ir paziņojusi par principiālu vienošanos par jaunu tirdzniecības līgumu ar Ukrainu, aizstājot pagaidu regulējumu ar pieticīgāku vienošanos.

Pirmdien pēc intensīvām nedēļas nogales sarunām ar Ukrainas kolēģiem tika principā panākta vienošanās par pārskatīto padziļinātās un visaptverošās brīvās tirdzniecības zonas (DCFTA) versiju – galveno tirdzniecības regulējumu starp ES un Ukrainu, paziņoja Eiropas Komisija.

“Ukrainas vieta ir ģimenē. Mēs joprojām esam apņēmušies iet savstarpējas izaugsmes un stabilitātes ceļu, kas novedīs pie tās pilnīgas integrācijas mūsu Savienībā,” pēc vienošanās paziņojuma piezīmē rakstīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

Kopš 2022. gada tirdzniecību starp abiem partneriem regulē autonomie tirdzniecības pasākumi (ATM) — pagaidu sistēma, kas tika ieviesta pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma.

ATM atcēla visus tarifus un kvotas Ukrainas lauksaimniecības produktu eksportam uz ES, piedāvājot būtisku piekļuvi Eiropas tirgiem Krievijas iebrukuma laikā, jo īpaši tādām precēm kā graudi, kukurūza, olas un mājputni.

Jaunais nolīgums ir mazāk ambiciozs nekā iepriekšējā shēma, kuras termiņš beidzās šī mēneša sākumā, taču tā mērķis ir panākt “pareizo līdzsvaru starp Ukrainas tirdzniecības ar Savienību atbalstīšanu un vairāku ES lauksaimniecības nozaru jutīguma un ar to saistīto problēmu risināšanu”, sacīja lauksaimniecības komisārs Kristofs Hansens.

Automātiskās tirdzniecības mehānisms izraisīja negatīvu reakciju vairākās ES valstīs, īpaši Francijā un Polijā, kur lauksaimnieki protestēja pret Ukrainas importa pieaugumu pēc tirdzniecības barjeru atcelšanas.

“Šis nolīgums atver jaunu nodaļu ES un Ukrainas tirdzniecības attiecībās, nosakot ilgtermiņa, paredzamu un savstarpēju satvaru,” sacīja ES tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs, nosaucot darījumu par “līdzsvarotu, taisnīgu un reālistisku”.

Galvenie noteikumi

Lai gan nolīguma pilns teksts vēl nav publicēts, ir atklāta dažas sākotnējās detaļas. Ukraina ir apņēmusies līdz 2028. gadam pakāpeniski saskaņot savus lauksaimniecības ražošanas standartus, tostarp dzīvnieku labturības un pesticīdu lietošanas standartus, ar ES standartiem saskaņā ar tās centieniem pievienoties ES.

Tiks ieviesti stingri aizsardzības mehānismi, lai aizsargātu ES tirgus, jo īpaši gadījumos, kad imports varētu radīt ievērojamus traucējumus ES vai valsts līmenī.

Jūtīgiem produktiem, piemēram, olām, cukuram un kviešiem, kvotas tiks palielinātas, bet saglabātas zem vēsturiskā tirdzniecības apjoma, lai saglabātu tirgus stabilitāti. Mazāk jutīgiem produktiem kvotu palielinājums tiks mērens.

Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju katra produkta jutīgums tika noteikts, pamatojoties uz iepriekšējiem tirgus traucējumiem un ES spēju absorbēt papildu importu.

Salīdzinot ar 2016. gada DCFTA, jaunās kvotas iezīmē uzlabojumu, lai gan tās joprojām ir ierobežotākas nekā pilnīgā liberalizācija, kas piešķirta saskaņā ar ATM.

Daži produkti tiks pilnībā liberalizēti, piemēram, piena produkti, pilnpiena pulveris un raudzēts piens, kā arī sēnes un vīnogu sula.

Ukraina ir arī piekritusi ievērojami palielināt cūkgaļas, mājputnu gaļas un cukura importa kvotas no ES, vienlaikus samazinot vai atceļot muitas nodevas citiem produktiem. Komisija uzskata, ka tas uzlabos ES lauksaimnieku eksporta iespējas, jo īpaši dalībvalstīs, kas robežojas ar Ukrainu.

Nākamie soļi

Abas puses tagad strādās pie nolīguma tehnisko aspektu pabeigšanas. Komisija tuvākajās dienās iepazīstinās ES dalībvalstis un Eiropas Parlamentu ar vienošanos.

ES pusē Komisija ierosinās Padomes lēmumu oficiāli apstiprināt vienošanos. Galīgā pieņemšana notiks ES un Ukrainas Asociācijas komitejā.

Šefčovičs pauda pārliecību, ka dalībvalstis atbalstīs vienošanos, sakot: “Kad mēs iepazīstināsim ar šo sarunu rezultātiem, sniegsim detalizētus skaidrojumus un parādīsim, kā šis nolīgums ir izdevīgs – “Ne tikai Ukrainai, bet arī ES lauksaimniekiem — mēs ticam, ka saņemsim nepieciešamo atbalstu.”

Viņš uzsvēra, ka vienošanās nodrošina “ļoti nepieciešamo stabilitāti un paredzamību ES un Ukrainas tirdzniecības attiecībās”, īpaši ņemot vērā Ukrainas turpmāko pievienošanos ES.